Automātiska mazgāšana un dezinfekcija • Infekciju kontrole

Automātiska mazgāšana un dezinfekcija

Ja pieejama automātiska mazgāšanas-dezinfekcijas mašīna, tīrīšanas procesa standartizācija ir veicama vislabāk. Kvalitatīva instrumentu tīrīšana ir priekšnoteikums to ilgmūžībai un sekmīgai sterilizācijai. Saskaņā ar EN ISO 15883 ir jāizmanto tikai validētas mazgāšanas-dezinfekcijas metodes, kas aprakstīts standarta EN ISO 15883 1. daļā, un tie ir attiecināmi uz visa veida mazgāšanas-dezinfekcijas mašīnām. 

A0 vērtība

Dezinfekcijai izmanto demineralizētu ūdeni pie temperatūras 80-95 C saskaņā ar A0 koncepciju no EN ISO 15883. Demineralizēta ūdens izmantošana novērš sāļu aplikuma ar sekojošu koroziju, veidošanos uz instrumentiem. 

Avērtība nozīmē: Ielādes laiks sekundēs pie 80°C 

Z-vērtība nozīmē = 10°C: + 10°C ≙ 1/10 no nepieciešamā laika

0C A0 = 600 Zema līmeņa dezinfekcija A0 = 3.000 Augsta līmeņa dezinfekcija Dezinfekcija saskaņā ar RKI rekomendācijām
sec min sec min sec min
70 6.000 100 30.000 500 60.000 1.000
80 600 10 3.000 50 6.000 100
90 60 1 300 5 600 10
93 30 0.5 60 2.5 300 5

Dezinfekcija automātiskās mazgāšanas-dezinfekcijas mašīnās

Pirmsattīrīšana Tīrīšana Neitralizācija Skalošana Dezinfekcija  Žāvēšanas
1-2 x skalošana ar aukstu ūdeni, lai noņemtu visus ūdenī šķīstošas vielas – sākums ar aukstu, mīkstinātu ūdeni 

– ja puto pie detergenta injekcijas pie 20 °C, palieliniet t > 40°C

  • apstrāde 50-55°C,
    5-10 min, ar fermentiem
  • 50-75°C, proteīnu hidrolīze ar augstu pH
ar skābi 

tikai, ja lietots sārmains līdzeklis

noska-lojiet ar demineralizētu ūdeni divreiz  1. termostabiliem instrumentiem

(A0 = 3000 – 6000 sec)

kamerā tiek padots karsts gaiss žāvēšanai
2. termolabiliem instrumentiem

40-50°C ar ķimiskiem dezinfektantiem, tad skalošana ar DI ūdeni

Krāna ūdens Mīkstināts ūdens DI ūdens Gaiss

Tīrīšanas procesu kontrole

Piesārņojuma būtība ir entropiska. Tajā momentā, kad kaut kas paliek tīrs,  kaut kas cits paliek netīrs (netīrumu nezūdamības likums).Piesārņojums ir entropisks- to nevar iznīcināt, tas vienmēr tiek radīts no jauna. Jūs nekad neko nevarat notīrīt pilnībā.Lai noņemtu kādu daļiņu no virsmas, Jums vispirms ir jāredz gan daļiņa, gan virsma. 

ISO 15883 standarta 5. daļā uzskaitīti 19 testa piesārņojumu veidi, tomēr jāpiezīmē, ka neviens testa piesārņojums nav definēts kā reference un nav definēta neviena testa metode, lai salīdzinātu dažādus piesārņojumu veidus. Tas padara mazgāšanas procesu kontroli grūtāku. 

Tiegū pieejamās testu sistēmas izmanto dažādas testu metodes, dažādus organiskā piesārņojuma veidus vai mākslīgus indikatorus kā arī ntiek lietoti arī nestandartizēti PCD ar atšķirīgu konstrukciju Sterilizācijas nodaļās kā primārā kontrole tiek izmantota vizuāla pārbaude ar aci vai palielināmo stiklu. To gan nevar dokumentēt, kas ir būtiski KVS.

Tāpat kā visi standartizētas ražošanas procesi, arī tīrīšana ir jākontrolē. Tam izmanto dažāda veida testus. 

1.Proteīna palieku tests (uz virsmām, kanālos)

Priekšrocības:

  • nosaka olbaltumus uz virsmām,
  • iespējams paņemt paraugu no dobumiem.

Trūkumi:

  • Testa efektivitāte atkarīga no paņemšanas vietas un metodikas. Jāņem no visgrūtāk pieejamās vietas, kas praksē ne vienmēr tā notiek;
  • Nevar dokumentēt;
  • Dārgs katra cikla kontrolei;
  • Sarežģīta lietošana;
  • Standartā EN ISO nav definētas pieļaujamās robežas;
  • Satur toksiskas ķimikālijas;
  • Nepareiza parauga paņemšanas vietas izvēle un lietošana var novest pie viltus pozitīviem rezultātiem.

Izmantošana: mazgāšanas procesu validācijai. Atsevišķās valstīs izmanto arī ikdienas kontrolei, piemēram, Kazakhstānā.

2.Nomazgāšanas indikatori

Priekšrocības:

  • Var dokumentēt
  • Iespējama dažādu sarežģītības līmeņu kontrole
  • Iespējams monitorēt procesus dobumos
  • Iespējams piestiprināt dažādās vietās

Trūkumi:

Nepareiza indikatora izvēle un lietošana var novest pie viltus pozitīviem rezultātiem, proti, indikators tiek pārāk viegli nozmzgāts. Visus gadījumos, izmantojot nozmagājuma indikatorus, ir jāskatās uz instrumentu tīrību.

Izmantošana: ikdienas mazgāšanas ciklu kontrolē. 

3. pH kontrole

Izmantošana:

mazgāšanas procesu validācijai un pēc nepieciešamības, ja rodas aizdomas, ka pēc procesa beigām pH uz instrumenta nav neitrāls, kas var liecināt par mazgāšanas līdzekļa un/vai neitralizatora paliekām. Īpaši svarīgi tas ir acu acu ķirurģijas instrumentu apstrādē, jo sārmainu vielu atliekas uz instrumenta var izraisīt radzenes ķīmiskus apdegumus.

 

4. Termiskās dezinfekcijas kontroles indikatori

Priekšrocības: var dokumentēt mazgāšanas cikla maksimālo temperatūras-laika integrāli.

Trūkumi: dara to pašu ko iebūvētais mazgāšanas-dezinfekcijas mašīnas sensors.