Ūdens kvalitāte

Būtiska loma mazgāšanas procesā ir ūdens kvalitātei:

• universāls šķīdinātājs, tas šķīdina gan piesārņojumu, gan arī mazgāšanas ķimikālijas.
• temperatūras pārnesējs uz instrumentiem
• termiski dezinficē

Faktiski varētu teikt, ka ūdens sagatavošana ir ikvienas sterilizācijas nodaļas “asinis” un ir pareizi jāizprojektē nepieciešamās iekārtas, lai saražotu pietiekamā daudzumā atbilstošas kvalitātes ūdeni.

Ūdensvada ūdens satur dažādus sāļus un, lai to varētu lietot medicīnas ierīču apstrādē, tas ir jāattīra.

Tabulā doti ūdensvada ūdens piemaisījumi un to ietekme uz instrumentiem:

Līdztekus šiem piemaisījumiem ūdensvada ūdens satur arī rūsas daļiņas no ūdensvada. Šīs daļiņas nokļūstot uz instrumentiem, veicina sekundārās korozijas attīstību.

Visbīstamākie instrumentiem ir hlorīdi un to iedarbību pastiprina:

1. Paaugstināta koncentrācija
2. paaugstināta temperatūra
3. samazināts pH
4. pagarināts iedarbības laiks
5. nepietiekoša instrumenta žāvēšana

Izpētīts, ka istabas temperatūrā pie hlorīdu satura 120 mg/l (atbilst 200 mg/l NaCl) čūlveida korozijas attīstības varbūtība ir niecīga, tomēr pieaugot hlorīdu koncentrācijai, pieaug arī korozijas varbūtība.

Ūdens sagatavošanas metodes

 Mīkstināšana

Ūdens mīkstināšanas procesā ūdenī esošie kalcija (Ca) un magnija (Mg) sāļi katjonu veidā tiek aizvietoti ar nātrija (Na) sāļiem. Tā rezultātā kopējais sāļu daudzums (sausais atlikums) nesamazinās. Palielinās mīkstināta ūdens sārmainība pateicoties paaugstinātam nātrija karbonāta saturam. 

Demineralizācija

Demineralizācijas procesā no ūdens tiek “aizvākti” lielākā daļa minerālsāļu. To panāk, izmantojot reverso osmozi, jonu apmaiņas sveķu kolonnas, vai šo abu tehnoloģiju kombināciju. 

Mazgāšanas-dezinfekcijas mašīnām (MDM) rekomendē izmantot mīkstinātu ūdeni ar sekojošiem parametriem: 

kopējā cietība: < 3 0d (< 0,5 mmol CaO/l)

kopējais sāļu saturs: < 500 mg/l

hlorīdu saturs: < 100 mg/l

pH: 5-8

Uzmanību! Izmantojot mīkstinātu ūdeni MDM, īpaši ar sekojošu termisko dezinfekciju, dēļ paaugstināta pH iespējami anodētā alumīnija virsmas bojājumi. 

Instrumentu beigu skalošanai vienmēr izmantojiet demineralizētu ūdeni ar sekojošiem kvalitātes rādītājiem:

Sausais atlikums- ≤ 10 mg/l

Silikāti (SiO2)- ≤ 1 mg/l

Dzelzs-≤ 0,2 mg/l

Kadmijs- ≤ 0,005 mg/l

Svins- ≤ 0,05 mg/l

Smagie metāli izņemot dzelzi, kadmiju, svinu- ≤ 0,1 mg/l

Hlorīdi (Cl)- ≤ 2 mg/l

Fosfāti (P2O5)- ≤ 0,5 mg/l

Elektrovadītspēja (pie 250C)- ≤ 5 μS/cm

pH- 5-7,5

Izskats- bezkrāsains, bez nogulsnēm

Cietība- ≤ 0,02 mmol/l

Demineralizēts ūdens jālieto, lai izvairītos no sekojošām blakusparādībām:

1. neveidotos plankumi uz instrumentiem
2. nepaaugstinātos korodējošu piemaisījumu (hlorīdi) koncentrācija
3. neveidotos sausas kristāliskas nogulsnes, kas var vēlāk ietekmēt sterilizācijas procesu
4. anodētu alumīnija daļu aizsardzība un stabilizācija

Mazgāšanas procesa optimizācijai rekomendējam izmantot  visos mazgāšanas etapos tikai (!) demineralizētu ūdeni. Tas ļaus arī iegūt stabilus sagaidāmos rezultātus un nebojās iekārtas un instrumentus.

Ja demineralizēta ūdens sagatavošanai izmanto tikai jonu apmaiņas sveķus, tad iespējama silicījskābes pārnese uz instrumentiem ar plankumu veidošanos. Ūdens kvalitātes monitorings tikai ar elektrovadītspējas noteikšanu ir nepietiekošs, jo praktiskā pieredze rāda, ka pat pie elektrovadītspējas ≤ 1 μS/cm tas var saturēt silīcijskābi. Silīcijskābe nemaina elektrovadītspēju. Lai šo risku samazinātu līdz minimumam, uzstādot ūdens demineralizācijas sistēmu, pēc reversās osmozes vēlams likt divas jaukta tipa jonu apmaiņas kolonnas. Šādā veidā sagatavots ūdens nesaturēs silīcijskābi. Pievadošā ūdens kvalitāti nepieciešams nepārtraukti monitorēt un to var izdarīt ar samērā ekonomisku risinājumu, proti, sistēmā iebūvētu konduktometru (attēlā). Tas ļaus veikt ūdens elektrovadītspējas mērījumu tiešsaistē un to kontrolēt.